Mana kaimiņiene, kura pārvietojas ratiņkrēslā, reiz nevarēja ar autobusu aizbraukt uz poliklīniku. Autobuss bija apzīmēts kā pieejams cilvēkiem ar invaliditāti, taču vadītājam nebija pat āķa, lai izvilktu speciālo rampu.
Nākamo autobusu nācās gaidīt ārā apmēram pusstundu +4 grādu temperatūrā. Un tas nebija pirmais šāds gadījums.
Nācās vērsties pie Jūrmalas autobusu satiksmes vadības un Jūrmalas domē. Pēc mūsu iejaukšanās problēmu izdevās atrisināt — attieksme pret pasažieru ratiņkrēslos pārvadāšanu mainījās.
Dažkārt, lai atrisinātu problēmu, pietiek nepaeiet garām un neatlaidīgi novest lietu līdz rezultātam.