Mana gados vecā kaimiņiene — Krievijas pilsone ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā — pusgadu nesaņēma Krievijas pensiju. Naudas gandrīz vairs nebija, bet lūgt palīdzību viņai bija neērti.
Tad mēs kopā aizbraucām uz pašvaldības sociālo dienestu. Tur palīdzēja noformēt dokumentus, piešķīra maznodrošinātas personas statusu un palīdzību komunālo maksājumu un medicīnas izdevumu segšanai.
Galvenais šajā stāstā ir tas, ka daudzi gados veci cilvēki nezina, uz kādu palīdzību viņiem ir tiesības, vai baidās to lūgt. Dažreiz pietiek vienkārši aiziet cilvēkam līdzi, palīdzēt savākt dokumentus un novest lietu līdz galam. Pēc tam dzīve kļūst kaut nedaudz vieglāka.